Publikācijas šajā lapā



Kāpēc nepieciešams iestatīt datora displeju


1. Lai ieraudzītu ekrānā krāsas.


2. Lai nodrošinātu nekaitīgus, komfortablus darba apstākļus savai redzei.

Ir vismaz divi iemesli, kāpēc jāveic iestatīšana:

1.    Lai ieraudzītu ekrānā krāsas.
2.    Lai nodrošinātu nekaitīgus, komfortablus darba apstākļus savai redzei.

Pirmais ir būtisks tiem, kam ir svarīgi ieraudzīt īstās krāsas ekrānā. Tie ir dizaineri, fotogrāfi, speciālisti poligrāfijas nozarē (gan lielu, gan mazu tirāžu izgatavošanai), video jomas speciālisti. Par to tiks stāstīts raksta pirmajā daļā.

Otrais – visiem pārējiem datoru lietotājiem. Displeja iestatīšana ļauj mazināt tā gaismas avota negatīvo ietekmi, kas nāk no šķidro kristālu vai gaismas diožu matricas izgaismojumu (pagaismojums – подсветка – termins no Latvijas Zinātņu akadēmijas terminu datu bāzes). Par to – raksta otrā daļa.

No seniem laikiem cilvēki ir viens otram rādījuši attēlus, kas radīti, izmantojot dažādas virsmas: klintis, pergamentu, mālu; zīmēti uz sienas, uz koka, auduma vai papīra. Visos gadījumos bija iespējams ieraudzīt tieši to, ko autors vēlējās mums parādīt. To ideju, ko autors bija lolojis, un, iespējams, jau ilgi. Lai šo ideju ieraudzītu mēs, skatītāji, autors jau iepriekš bija apguvis tehnoloģiju, kā savu ideju attēlot. Kā  pareizi klāt krāsas, kā sagatavot virsmu un tamlīdzīgi. Cits piemērs – komponists: vispirms viņš mācās notis, tad apgūst spēles tehniku. Un, lai klausītāji varētu dzirdēt tieši to mūziku, kuru viņš ir radījis, vispirms uzskaņo instrumentus. Pagaidām viss loģiski.

Mūsdienu vizualizācijas līdzekļi ļauj attēlot daudz ko. To plašās iespējas piedāvā izmantot elektroniskās ierīces – datoru ekrānus, televizorus, mobilos telefonus – kā ticamas vizuālās informācijas iegūšanas līdzekļus. Bet, aplūkojot vienu un to pašu attēlu dažādās ierīcēs un salīdzinot redzēto, mēs pārliecināmies, ka šie attēli izskatās atšķirīgi. Bet, ja pamēģinām izdrukāt šos attēlus no printera vai fotolaboratorijā, un tad noliekam uz galda blakus displejam? Atšķirība starp attēlu ekrānā un uz papīra ir vēl lielāka. Taču – iedrošinos apgalvot, ka risinājums ir! Cits jautājums, ka risinājumu pat nepamanīs vienkāršs šo ierīču lietotājs. Un ko dara cilvēks, kad kaut ko nesaprot? Izgudro mītus! Piemēram, ka Apple datori parāda attēlus precīzāk kā savietojamie IBM, vai ka displeju vajag kalibrēt atbilstoši konkrētai drukas iekārtai. Pēc analoģijas ar klavierēm – vai tad vienas vajag uzskaņot atbilstoši tautas dziesmām, bet otras – Oginska polonēzei? Bet visdzīvākais no visiem mītiem ir tas, ka displejus kalibrē izgatavotājrūpnīcā.

Realitāte ir šāda: monitora kolorimetriskās iestatīšanas procesā tiek izmantoti četri komponenti: videokarte, pats displejs, kabelis un ārējais apgaismojums. Ja portatīvā datora vai „viss vienā” (à-la iMac) gadījumā var vismaz cerēt uz rūpniecisko iestatīšanu un turpināt ticēt šim mītam, tad datora iegāde „pa daļām” pilnībā izslēdz tādu iespēju. Videokarte atradīsies sistēmas blokā, bet monitors būs atsevišķi. Kā gan būtu iespējams iestatīt to rūpnīcā? Noteicošais parametrs, veicot gan monitora spilgtuma iestatīšanu, gan baltā punkta temperatūru (kuru mēra kelvinos (K)), ir ārējais apgaismojums darba vietā. Ja tiek nepareizi noteikti ekrāna baltā punkta parametri, tas var kļūt gan zils, gan sarkans vai zaļš. Pat pareizi iestatītam monitoram, mainoties ārējā apgaismojuma nosacījumiem, vērotājs redz krāsu izmaiņu nianses (1.-3. zīmējums). Ja apgaismojums kļūst siltāks (2. zīmējums), ekrāns iegūst zilu toni, ja vēsāks – dzeltenu (3. zīmējums). Atjaunojot tos apgaismojuma nosacījumus, kuros tika veikta monitora iestatīšana, krāsu nianses pazūd (1. zīmējums). Šādi efekti ir saistīti ar cilvēka krāsu uztveres īpatnībām. Tā ir ļoti plaša, sarežģīta un interesanta tēma, taču šajā rakstā aplūkota netiks.

1. zīmējums2. zīmējums3. zīmējums

 
Tā kā ārējā apgaismojuma parametrus rūpnīcā neviens nezina, monitora iestatīšana nav iespējama. Tieši ārējais apgaismojums būtiski ietekmē to, kā uztveram ekrāna attēlu. Tas ietekmē arī uz papīra izdrukāta attēla uztveri. Radot noteiktus ārējus apgaismojuma nosacījumus, gan ekrānā, gan uz papīra esošus attēlus var ieraudzīt pilnīgi vienādi. Šie nosacījumi ir noteikti starptautiskajā standartā ISO 3664:2009.

Ir ļoti svarīgi saprast, ka monitora iestatīšana notiek divos posmos. Pirmais – kalibrēšana, otrais – profilēšana. Kalibrēšanas posmā tiek izmērīti un noteikti šādi parametri: ekrāna melnais punkts, ekrāna baltais punkts, krāsu temperatūra un "gamma līkni". Profilēšanas posmā šie dati tiek fiksēti un ievadīti speciālā monitora profilā, lai datora operacionālā sistēma spētu radīt attēla vizualizāciju, ņemot vērā tieši šī monitora tehnoloģiskās īpašības. Baltā punkta un krāsu temperatūras parametri ir tieši atkarīgi no apgaismojuma nosacījumiem. No šo parametru iestatīšanas precizitātes ir atkarīgs rezultāts. Ko gan no tā var paveikt rūpnīcā?

Kopumā ņemot, Apple datoru monitori bez kolorimetriskās iestatīšanas rāda labāk nekā tādi paši citu ražotāju monitori pirms iestatīšanas. Bet prakse, kas ir patiesības kritērijs, demonstrē, ka visu ražotāju monitori pēc kolorimetriskas iestatīšanas pārraida krāsu vienādi - gan Apple, gan visi citi. Monitora klase būs atkarīga tikai no apskates leņķa, kurā krāsa paliek nemainīga, un monitora pagaismojuma. nevienmērīguma. Noteikt apskates leņķi var ar speciālas testa tabulas palīdzību. 178°, kas tiek norādīti monitora raksturojumos ir maldināšana. Testa tabula ļaus par to pārliecināties.

Tiem, kam „krāsa” nav būtiska, monitora iestatīšana būs noderīga savas redzes saglabāšanai. Atcerieties, ka citas acis sev nopirkt nevarēsiet!!!

Visi mūsdienu plakanie monitori izmanto pagaismošanu, kurai liels izstarojamās enerģijas daudzums atrodas zilajā redzamā spektra joslā. Minētā enerģija ir koncentrēta tik šaurā spektra joslā, ka var runāt par izstarojuma virsotni šajā frekvenču diapazonā. Šo īpatnību var salīdzināt ar kvēlspuldzes spektru. Zemas jaudas (un gaismspējas) gadījumā, piemēram 25 W, lampas gaisma tiek uztverta kā dzeltena. Bet, ja lampa ir jaudīgāka, piemēram 150 W, tad gaisma izskatās balta. Tāpēc daudzi datoru lietotāji palielina savu monitoru spilgtumu, lai izvairītos no raksturīgās zilganās nokrāsas, tādējādi palienot šī izstarojuma ietekmi vairākkārt. Monitora gaismspēja šādā gadījumā mainās par 250-300 Cd (Kandel). Iestatītais monitors neizstaro zilganas nokrāsas gaismu un ekrāna gaismspēja tiek iestatīta atkarībā no ārējā apgaismojuma. Es parasti veicu iestatīšanu 2-3 apgaismojuma veidiem: nosacīti “tumšais” (50-100 Cd), “parastais” (100-160 Cd) un “spilgtais” (160-180 Cd) apgaismojuma variants.

Dārgākajos monitoru modeļos lielākā enerģijas daļa tiek pārraidīta arī citās redzamā spektra joslās (piemēram, EIZO – dzeltenajā un sarkanajā). Iespējams, ka tādu matricu izgatavošana ir ievērojami dārgāka, bet virsotne zilajā joslā tāpat paliek. Agrāk izmantojamos CRT-monitoros (ar elektronstaru lampu) enerģija tika sadalīta pavisam citādi. Apskatiet biežāk lietojamo modeļu pagaismošanas spektru piemērus attēlos.

Notebook HP G6

–  monitora matricas pagaismošanas spektrs

–  “parastās” luminiscences lampas spektrs

«Tautas» monitors DELL

–  monitora matricas pagaismošanas spektrs

– “parastās” luminiscences lampas spektrs

«Dārgais» monitors EIZO

–  monitora matricas pagaismošanas spektrs

– “dienas gaisma” (D50) spektrs

«Vecā» elektronstaru lampa monitoram

–  monitora matricas pagaismošanas spektrs

–  “parastās” luminiscences lampas spektrs


Īsviļņu redzamā spektra (440-460 nm) izraisīts acs tīklenes bojājums – tā ir lēna fotoķīmiska ķēdes reakcija, kuras rezultāti uzkrājas visa mūža garumā. Liels enerģijas daudzums (virsotne zilajā viļņu diapazonā) paātrina lipofuscīna (RU: Липофусцин, ENG: Lipofuscin) uzkrāšanos (fototoksisks vecuma pigments, kas “saindē” tīklenes pigmenta epitēlijas). Dabīgajos apgaismojuma apstākļos šāda ietekme uz redzes sistēmu nav sastopama. Tās rezultātā attīstās vecuma izmaiņām raksturīgas redzes slimības. Lipofuscīna uzkrāšanās ātrums ir atkarīgs no kopējās acu noslodzes, ko rada gaisma. 10-20 gadu laikā monitoru zilo viļņu diapazona kaitīgā izstarojuma ietekmē tiek palielināts par fotobojājumu atbildīgo lipofuscīna granulu daudzums, kas uzkrājas tīklenē. Tas sasniedz pusi no kopējā daudzuma, kas parasti veidojas visa cilvēka mūža garumā.

Pastāv daudz zinātniski apstiprinātu datu par neatgriezeniskiem cilvēka acs tīklenes bojājumiem (piemēram, eksperimenti, kurus ir veikuši spāņu zinātnieki, un kuru rezultāti ir publicēti nozares žurnālā Seguridad y Medio Ambiente). Arī praksē nākas saskarties ar dažādām lietotāju sūdzībām. Vienam acis asaro, citam niez, vēl kādam acis iekaist vai vienkārši sāp, un visi sūdzas par redzes pasliktināšanos.

Monitora iestatīšana ļauj panākt mazāka gaismas enerģijas daudzuma izstarošanu, tādējādi samazināt zilās spektra joslas virsotnes augstumu, un līdz ar to samazinot arī slodzi uz redzes orgāniem. Būs panākts redzei komfortabls spilgtuma un kontrasta līmenis. Vēl viens pozitīvs faktors – iestatīšana likvidē ekrāna nokrāsu (visbiežāk zilganu), padarot to neitrālu. Tātad, pelēka krāsa būs pelēka, nevis zilgana, sarkanīga vai zaļgana.

Iestatīšanu var veikt gan bez specializētu ierīču izmantošanas, piemēram, ar programmas Atrise lutcurve palīdzību, gan instrumentāli. Ja izvēlaties otro variantu, priekšroku ieteicams dot spektrofotometriem,  nevis kolorimetriem. Kolorimetri ir lētāki, bet ar zemāku precizitāti un visbiežāk nevar tikt galā ar iestatīšanas uzdevumu, jo to parametri ir stipri piesaistīti noteiktu monitoru modeļu parametriem. Spektrofotometri ir universāli un ļauj risināt grūtus uzdevumus, piemēram, iestatīt vairākus dažādu modeļu monitorus pilnīgi vienādi.



Monitoru kolorimetriskā iestatīšana >>